„Viļņošanās rezonanse” smeļas iedvesmu no parādības, kad vibrācijas vai svārstības rada apburošu viļņošanos. Tāpat kā akmens iemešana rāmā dīķī izraisa ritmisku apļveida viļņu kaskādi ap sevi, tā notiek arī „Viļņošanās rezonanse”. Tas iemieso atkārtotas variācijas, ritmisku deju ap centrālo vienumu, kas izplešas, lai nemanāmi saplūstu ar apkārtni. Katra kustība šajā mākslas darbā kļūst par dziļu realitātes izklāstu, unikālu notikumu, kas iemiesojas smalkā mijiedarbības līdzsvarā. Tas sasaucas ar jēdzienu „Mūžīgā atkārtošanās”, kurā bezgalīgais atkārtošanās cikls atspoguļo svārstības kosmiskā mērogā. Šeit visums svārstās starp stabilitātes un pārmaiņu stāvokļiem, kārtību un haosu, atspoguļojot herakliešu priekšstatu par „Panta Rei” – visu lietu pastāvīgo plūsmu. Pasaule nav pastāvīga vai nemainīga, tā atrodas pastāvīgi mainīgā stāvoklī. Viss nepārtraukti pārvēršas, un nav tādas lietas kā statiski nemainīga viela. Laiks šajā kontekstā pārsniedz lineāras progresijas robežas, aptverot nepārtrauktu plūsmu vai svārstības starp pagātni, tagadni un nākotni. Tas izaicina ierasto laika uztveri, aicinot skatītājus apcerēt realitāti, kurā viļņošanās šķērso visas koordinātas, aužot burvīgu kopsakarību gobelēnu pāri visumam un laikam. 2024. gadā uguns skulptūru veidos spāņu mākslinieks Džordi NN (Jordi NN), taču iedegšanas performance taps kopā ar buto dejas lietpratēju Simonu Orinsku.