Gatavosim „trekterkūkas” no grāfienes fon Vālas recepšu grāmatas (1800–1810). Tajā ir aprakstīti vismaz trīs trekterkūku mīklas varianti. Trekteris latviski ir piltuve. Taču kūkas nosaukumu, liekas, labāk netulkot. Tas skan tik brīnišķīgi senlaicīgi un arī vāciski. Mīklu jāgatavo tik mīkstu, ka varēs ar trektera palīdzību iespiest verdošā sviesta un tauku maisījumā, kas karsēsies katlā uz ugunskura. Sastāvā: olas, sviests, krējums, milti, cukurs un rožūdens, safrāns, kardamons, citronu miziņa, pomerances, muskatriekstu ziedi. Kārdinoši! Trekterkūku līdzinieces vietējiem labāk zināmajā „Tā pirmā pavāru grāmata” (1795) ir šprickošķeņi, rikte 381. // We’ll be making “trekterkūkas” from Countess von Vahl’s recipe book (1800–1810). The book includes at least three variations of the dough for these cakes. The word “trekteris” in Latvian means “funnel”, but the name “trekterkūka” is best left untranslated—it has a wonderfully old-fashioned and Germanic ring to it. The dough should be soft enough to be squeezed through a funnel into a boiling mixture of butter and fat, which is heated in a pot over an open fire. The ingredients include: eggs, butter, cream, flour, sugar, rose water, saffron, cardamom, lemon zest, bitter orange (pomeranze), and mace (nutmeg flower). Tempting, isn’t it? A similar type of cake appears in the locally better-known “The First Cookbook” (1795), under the name “šprickošķeņi”, recipe number 381.